Jūs nejautājāt, bet mēs atbildam
27 aprīlis, 2023
Latvijas Augstākās Tiesas Senāts tā nesen publicētajā spriedumā atzina, ka iepriekš novērtēto zaudējumu pielīgšana saskaņā ar Latvijas tiesībām nav pieļaujama.
Spriedumā civillietā SKC-3/2023 Augstākās Tiesas Senāts vērtēja vai iepriekš novērtēto zaudējumu koncepts ir savienojams ar Latvijas tiesību sistēmu. Senātam bija jāatbild uz jautājumu, vai Latvijas tiesību sistēmā ir pieļaujams iepriekš novērtēto zaudējumu atlīdzības institūts pēc pušu vienošanās, kas nozīmētu atbrīvot prasītāju no zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumu pierādīšanas un tiesu – no to vērtēšanas. Senāts nosprieda, ka šāda tipa vienošanās nav savienojamas ar Latvijas tiesību sistēmu un tādēļ nav pieļaujamas.
Senāts pauda, ka līguma satura izvēles brīvība sniedzas tiktāl, ciktāl to neierobežo likuma imperatīvās normas. Civillikuma normas imperatīvi noteic, kādi zaudējumi un kādā gadījumā ir atlīdzināmi. Arī uz līgumiskām attiecībām attiecas likuma prasība konstatēt ne tikai pašu līguma pārkāpumu, bet arī zaudējumu esību un to cēlonisko sakaru ar pārkāpēja prettiesisko rīcību (zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus jeb pamatu). Līdz ar to Latvijas tiesībās nav pieļaujams pušu iepriekš novērtēto zaudējumu atlīdzības institūts, proti, puses nevar vienoties par to, ka līguma pārkāpuma gadījumā pusei būs pienākums maksāt līgumā paredzētu konkrētu zaudējumu atlīdzības summu bez nepieciešamības pierādīt Civillikumā noteiktos zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus.
Senāts paskaidroja, ka iepriekš novērtēto zaudējumu institūts ir pamatā raksturīgs anglo-amerikāņu tiesību sistēmas valstīm, savukārt vairumā kontinentālās Eiropas valstu tiesību sistēmu tā vietā ir paredzēts līgumsods.
Senāts uzsvēra: ja līdzēji vēlas pielīgt naudas summu, kas pusei būs jāmaksā par saistību neizpildi un kas nav aprobežota ar līguma neizpildes rezultātā nodarīto zaudējumu lielumu, tad puses var vienoties par līgumsodu. Tomēr arī līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, un arī tam ir likumā imperatīvi paredzēti noteikšanas un piedziņas speciāli noteikumi, tostarp apmēra ierobežojumi (sk. Civillikuma 1716.–1724.1 pantu).
Ar pilnu apskatītā sprieduma tekstu vai iepazīties Augstākās Tiesas mājas lapā